‍(Projekta II kārta, ID Nr.3DP/3.5.1.1.0/10/IPIA/VIDM/021)

Priekšizpēte 2007. – 2008.

Tā kā 2000. gadā izstrādātajā tehniski ekonomiskajā pamatojumā ietvertā projekta II kārta joprojām ir aktuāla un atbilst šodienas situācijai, kā arī perspektīvās attīstības vajadzībām, šajā priekšizpētē netika izstrādātas un salīdzinātas jaunas attīstības alternatīvas. Pamatā tika aktualizēta projekta II kārta un pārrēķināti projekta komponenšu raksturojošie lielumi, atbilstoši esošajiem patēriņiem un to aktualizētajām prognozēm. Tehniski ekonomiskais pamatojums ir papildināts ar tādām jaunām komponentēm kā otrs paralēls kanalizācijas spiedvads no Lielupes uz Rīgu, kas paaugstinās notekūdeņu pārsūknēšanas drošību, kā arī neizmantoto dziļurbuma aku tamponāžu un tīklu ekspluatācijas tehnikas iegādi.

Mērķi un komponentes

Projekta mērķis ir uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti, kā arī paplašināt ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus rajonos, kur līdz šim tiek nebija pieejami Jūrmalas iedzīvotājiem. Maģistrālo tīklu izbūve ļaus tālāk izbūvēt sadalošos tīklus, nodrošinot pieslēgumu līdz īpašuma robežai. Projekta komponentes apkopotas tabulā:

Projekta II kārtas paveiktais

Fizisko indikatoru izpilde

Kopumā vērtējot projekta II kārtu, tā īstenota sekmīgi un noteiktajos termiņos. Maģistrālo tīklu izbūve veicina tālāko pilsētas rajonu infrastruktūras attīstību. Izbūvējot ūdensapgādes tīklus Vaivaru, Asaru un Mellužu rajonos, ir nodrošināta iepriekš atsevišķo ūdensapgādes sistēmu savienošana, kas sekmē vienlīdzīgu ūdens kvalitāti Jūrmalas rajonos, kā arī ūdensapgādes pakalpojuma nodrošināšanas vienmērību. Projekta fizisko indikatoru apkopojums sniegts tabulā:

Finansējums

Projekta II kārtas finansējums bija vairāk nekā 27 miljoni EUR, kas sadalīts attiecināmajās un neattiecināmajās izmaksās. Līdzfinansējumu projektā nodrošināja Eiropas Savienības Kohēzijas fonds (63% no kopējām projekta izmaksām) un Jūrmalas pilsētas dome (20%). Atlikušo finansējuma daļu (18%) nodrošināja SIA “Jūrmalas ūdens” no saviem līdzekļiem.

Atbilstība Eiropas Savienības direktīvām

Pēc projekta II kārtas īstenošanas sagatavotā un tīklā padotā dzeramā ūdens kvalitāte atbilst starptautisko un nacionālo tiesību aktu prasībām. Ir novērsts līdz šim paaugstinātais dzelzs un sulfātjonu daudzums, kā arī uzlaboti citi rādītāji. Attiecībā uz kvalitātes nodrošināšanu pie patērētāja krānā, kā arī tīklu pieejamību, nepieciešams turpināt investīciju piesaisti, jo:

1.     tikai 82% no iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja izmantot centralizētas ūdensapgādes sistēmas pakalpojumus. Pārējie iedzīvotāji izmanto seklās akas, kuras ir pakļautas virszemes ūdeņu piesārņojumam, tādēļ ūdens kvalitāte šajos avotos nav zināma. Nepieciešama tīklu paplašināšana, nodrošinot nepieslēgtos pilsētas rajonus ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni;

2.     tikai 79% no iedzīvotājiem ir nodrošināta iespēja izmatot centralizētus notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumus. Centralizēto sistēmu neizmantojošie iedzīvotāji notekūdeņus novada izsmeļamajās bedrēs, kuru kvalitāte ne vienmēr ir atbilstoša, tādēļ pastāv gruntsūdeņu piesārņojuma risks. Nepieciešama tīklu paplašināšana, lai nodrošinātu nepieslēgtos pilsētas rajonus ar pakalpojumiem;

3.     sērūdeņraža korozijas un neatbilstošu cauruļvadu materiālu izvēles dēļ, esošo kanalizācijas tīklu stāvoklis rada palielinātus ekspluatācijas izdevumus tādā veidā sekmējot nevajadzīgu elektroenerģijas patēriņu pārsūknējot un attīrot infiltrācijas ūdeņus, kā arī citu resursu patēriņu. Nepieciešama kanalizācijas tīklu rehabilitācija;

4.     vairāku kanalizācijas sūkņu staciju būvkonstrukcijas ir sliktā stāvoklī, kas samazina sūkņu staciju drošumu un palielina elektroenerģijas un citu resursu patēriņu. Nepieciešama šo sūkņu staciju būvkonstrukciju rehabilitācija;

6.     lai arī ūdens tiek attīrīts atdzelžošanas iekārtās atbilstoši prasībām, ne vienmēr pie patērētāja tas atbilst noteiktajām prasībām. Ūdens pasliktināšanos tīklos izraisa vecāko tīkla posmu korozija. Nepieciešama atsevišķu ūdensapgādes tīkla posmu rekonstrukcija.

‍